Labs ģimenes mājas īpašnieks, iestājoties pavasarim, rūpīgi pārbauda savu māju. Vispirms viņš apiet ēku un pārbauda, vai pie ietves un sienu apakšējām daļām nav iegruvumu un izcilņu, kas norāda uz pastiprinātu ūdens plūsmu kanalizācijas un notekcauruļu bojājumu dēļ.
Papildus šo iedobumu un izcilņu labošanai jānovērš arī bojātā kanalizācija un notekas, jo ūdens izskalosi vēl papildu iedobumus (att. 1, 1. daļa). Jāapseko arī fasāde. Ja pamanīti bojājumi un uzpūšanās, jāveic remonts. Par to mēs jau rakstījām šeit. Dažādas noplūdes liecina par jumta, noteku un skārda apdares bojājumiem, kas jāatrod un jānovērš (att. 1,3,4 un 5. daļa).
Javas atbiršana un dažādi citi pleķi pagrabā, no vienas puses, norāda uz ūdensvada tīkla vai kanalizācijas bojājumiem, bet, no otras puses, iespējams, ka ūdens ir iekļuvis caur pagraba logu. Problēmas, kuras skaidri var pamanīt un kuras regulāri rodas slikti sakārtota apkārtējā reljefa līmeņa dēļ, var atrisināt pēc ūdens atkāpšanās (att. 1,6. daļa).
Teknēs jāpārbauda, vai tās nav piepildītas ar dūņām no ziemas nokrišņiem un lapām. Tāpat jāpārbauda arī notekcaurules. Uz jumta vispirms jānovērš seguma bojājumi. Daļu no šiem bojājumiem var novērst, no iekšpuses pielāgojot dakstiņus, jo no iekšpuses viegli var pamanīt, kurā vietā iekļūst visvairāk gaismas. Tur, kur spīd saules gaisma, ir liela varbūtība, ka iekļūst arī lietus (ūdens). Tāpat caur jumta izvadatverēm jāpārbauda skursteņu un skārda darbu stāvoklis. Īpaša uzmanība jāpievērš skurstenim — vai uz tā nav plaisu, deformāciju un izdrupušu ķieģeļu (att. 1, 2. daļa). Šādi bojājumi nekavējoties jāremontē ar cementa javu, lai novērstu iespējamu ugunsgrēku. Javu un izolācijas remontu var veikt arī neprofesionālis, bet ēku nesošo daļu remontu drīkst veikt tikai speciālists. Ēkās — tāpat kā cilvēka ķermenī, lidmašīnas spārnos vai koku saknēs — ir svarīgas nesošās daļas, kā arī mazāk svarīgi saistītājelementi. Bojājot mugurkaulu, galveno spārna nesošo elementu vai noslogota
saknes sēdās koka saknes, var sabrukt viss mehānisms, var nogāzties, var sagāzties. Ēkas galvenās nesošās daļas ir galvenās sienas, uz kurām balstās jumts vai augšējie stāvi, saites virs durvīm un logiem, kā arī jumta konstrukcijas nesošās sijas. Mūsdienās bieži var redzēt, ka arī jaunām ēkām vispirms tiek izbūvēts nesošais dzelzsbetona karkass, un tikai pēc tam tiek uzstādītas sienas, durvis, logi un pārējie elementi.
Kas izraisa kļūdas?
Nesošo konstrukciju izvietojumu, izvietojumu telpā, izmērus, kā arī to iestrādāšanas veidu nosaka būvinženieri, pamatojoties uz stiprības teorijas likumiem, kā arī uz rūpīgiem aprēķiniem. Pareizi projektētās un pienācīgi izpildītās ēkās šie elementi nevar tikt bojāti, jo to bojājums novestu pie visas ēkas sabrukšanas vai pie ļoti smagiem bojājumiem. Tomēr mūsdienās vēl joprojām diezgan daudz ģimenes māju, un it īpaši ļoti daudz vasarnīcu, tiek būvētas neprofesionāli. Tā rezultātā vēlāk bojājumi rodas tieši nesošajā konstrukcijā. To iemesli var būt šādi:
- Ēkas pamati nav izpildīti pareizi, un ēkas svara dēļ gruntij rodas nosēdums, bet nesošās sienas nosēžas.
- Būvdarbu laikā netika izmantoti atbilstošas izturības materiāli vai materiāli tika neprofesionāli iestrādāti.
- Atsevišķi elementi nav atbilstoši dimensionēti, piemēram, pārsedzes virs logiem, vai arī nav iestrādāti elementiem paredzētās kvalitātes un dimensiju elementi.
- Iebūvētie elementi ir noteiktās kvalitātes un atbilstošas stiprības un izmēru, taču iebūvēto elementu skaits ir nepietiekams. Piem., jumta nesošās sijas ir izvietotas lielākos attālumos, nekā atļauts.
- Atsevišķi elementi, pārmērīgas tieksmes pēc drošības dēļ, ir dimensionēti ar lielu paša svaru, piem., uz plānām ķieģeļu sienām uzlikts smags betona jumts.
- Nesošo konstrukciju stiprība dažādu laika gaitā radušos ietekmju dēļ ir bīstami samazinājusies. Piemēram, parādījusies korozija uz dzelzsbetona elementiem vai tērauda sijām. Koka siju trūdēšana vai ķieģeļu sasalšana.
Protams, šie ietekmes faktori un kļūdas var parādīties arī vienlaikus.
Svarīgākais uzdevums
Nesošo konstrukciju kļūdas un bojājumus parasti pamanām tad, kad jau parādās noteiktas šo bojājumu pazīmes: grīda ir nosēdusies, siena ir saplaisājusi vai nosvērusies, sijā un jumtā parādās ielieciens, logs ir iesprūdis, no tērauda balsta nobirst rūsa utt. Bieži vien dažādas plaisas sijās un balstos vai grīdu vai sienu vibrācijas mūs brīdina par kļūmēm.
Ja esam atklājuši kļūdu, jāmeklē statiķa - inženiera padoms, kurš atbildīgi noskaidros bojājuma cēloni un sniegs mums padomu par nepieciešamajiem pagaidu pasākumiem (balstīšanu u. tml.), kā arī par galīgo risinājumu. Ja tikai domājam, ka ir radusies kļūda, t. i., neesam pārliecināti, mums jāuzlīmē
uz saspriegotās papīra lentes uz plaisām vai iedobumiem. Papīra lente tūlīt pārtrūks, ja plaisas vai iedobumi turpinās veidoties, un tādējādi mūs brīdinās par briesmām. Pa to laiku jāizsauc speciālists.
Neprofesionāla un neatļauta iejaukšanās ir stingri aizliegta un bīstama dzīvībai! Neprofesionāla balstīšana vai jebkāda cita neprofesionāla iejaukšanās var izraisīt daļēju vai pilnīgu būves sabrukšanu.
Bieži vien kādas iejaukšanās mērķis nav esošās kļūmes novēršana, bet arī rekonstrukcijas veikšana, vēl viena stāva uzbūve, mansarda izbūve jau esošai ēkai, sienas nojaukšana vai jaunas sienas izbūve, durvju vai bēniņu starpsienas paplašināšana utt. Visi šie darbi var radīt pārslodzi, nestspējas samazināšanos un vienpusēju ēkas nesošo elementu noslogošanu. Tāpēc jebkurai, pat vismazākajai rekonstrukcijai, nepieciešama attiecīga būvatļauja, un darbus var veikt tikai, pamatojoties uz apstiprinātu projektu, ar pilnvarotu izpildītāju. Tādēļ šiem darbiem mēs nevaram dot nekādus padomus, bet, tieši otrādi, brīdinām, ka šādus darbus nedrīkst veikt bez speciālista.
Ir labi zināt…
Protams, ir noderīgi zināt, kā pagaidu kārtā novērst nesošo elementu bojājumus. Galvenās sienas parasti ir tās, kas ir iedziļinātas gruntī. Tāpēc ēkas ārsienas iepriekš minēto iemeslu dēļ var nosēsties, sasvērties, un tajās var konstatēt plaisas (att. 2, 1. daļa). Pirmā stāva ēku sienas, kas ir sasvērušās uz āru, var atbalstīt ar balstiem. Lai balsts nekustētos, izveido “pēdu”, pie kuras to piestiprina, vai, ja runa ir par koka balstiem, stiprināšanu veic ar galdnieka skavām. Balstam jābūt izturīgam un pietiekami biezam, un tam ar horizontāli jāveido vismaz 20° un ne vairāk kā 40° liels leņķis. Zem balstiem pie sienas jānovieto dēlis, lai slodze vienmērīgi sadalītos uz sienu (att. 2, 4. daļa).
Sienas, kas ir nosvērušās uz āru, varam iztaisnot arī tā, ka caur izurbtajiem atvērumiem ievietojam tērauda skrūves ar atbilstošām starplikām. Ar šo risinājumu, regulējot pievilkumu, var novērst divu pretēji izvietotu sienu sabrukšanu (att. 2,5. daļa).
Izmaiņas nesošajās sienās drīkst veikt tikai uz apstiprinātu projektu pamata. Nesošās sienas vājināt, piemēram, lai izveidotu skapi, ir stingri aizliegts. Tāpat jāizvairās no pārsegumu pārslogošanas. Jaunas starpsienas drīkst izbūvēt tikai tur, kur pārsegums ir pietiekami stiprs, vai arī tur, kur šim nolūkam pārsegums īpaši tiek pastiprināts (att. 2, 3. daļa).
Griestus un to nesējus var balstīt tikai tad, ja tādējādi nepārslogojam citus elementus. Nepareizi ir, piemēram, balstīt griestu nesēju tā, ka slodze tiek pārnesta uz vienu grīdas punktu (att. 2, 2. daļa). Jumta konstrukcijas balstīšana gadījumā, ja tās elementi deformējas pārslodzes dēļ, parasti ir apgrūtināta, jo mansarda pārsegums vispārīgā gadījumā nevar uzņemt papildu slodzi. Šādu kļūdu var novērst tikai samazinot jumta konstrukcijas slodzi. Ja jumts ir pārslogots vidū starp kori un dzegas vainagu, problēmu var atrisināt, noņemot dakstiņus un novietojot tos dzegas vainaga tuvumā, bet atveri pagaidām pārklājot ar brezentu vai PVC pārklāju (att. 2, 6.›daļa). Tomēr vēlreiz atkārtojam mūsu ieteikumu: ja pamanāt bojājumus nesošajos elementos, nekavējoties jāmeklē speciālista padoms.