Atdzīvināšanas paņēmieni
Vienīgais pareizais mākslīgās elpināšanas veids ir procedūra »mute pret degunu« ar izelpu mutē. Lai šo procedūru veiktu, vispirms jānovieto cietušā galva tā, lai pēc iespējas vairāk tiktu pacelts zods un apakšžoklis (att. 1, 1. daļa). No mutes jāizņem netīrumi (dūņas u. tml.), mākslīgie zobi (protēzes), un jāpievērš uzmanība tam, lai mēle nenoslīdētu atpakaļ un neaizvērtu elpošanas orgānus.
Mākslīgo elpināšanu veicam, ieelpojot pēc iespējas vairāk svaiga gaisa un iepūšot to cietušā mutē - degunā (att. 1, 2. daļa). Lai izvairītos no inficēšanās, uz cietušā mutes varam uzlikt plānu lakatiņu. Izelpotajā gaisā vēl ir pietiekami daudz skābekļa cietušajam. Paralēli mākslīgajai elpināšanai vieglā ritmā jāpiespiež cietušā krūškurvis sirds apvidū (jāuzmanās, lai netiktu salauztas ribas!), lai, izspiežot asinis no sirds, veicinātu asinsriti. Kad krūškurvi atslābinām, sirds atkal var piepildīties ar asinīm, un tādā veidā panākam mākslīgo elpināšanu un sirds darbību. Tas jāturpina tik ilgi, līdz cietušais sāk elpot patstāvīgi un līdz sirds sāk strādāt (att. 1, 3. daļa), resp. līdz ierodas ārsts.
ATTĒLS 1
Saindēšanās ar nekodīgām vielām rodas, uzņemot nepareizas vai pārmērīgas medikamentu, sēņu un ar paratīfa grupas baktērijām saindētu pārtikas produktu devas.
Ja rodas šāds saindēšanās gadījums, vispirms un vissteidzamāk jāiztukšo slimnieka kuņģis un zarnas. No tukša kuņģa šķidrums var iekļūt zarnās pēc 10 m min., bet cietās vielas atkarībā no kvalitātes un daudzuma pēc 1-6 stundām. Ja slimnieks ir pie samaņas, viņam nekavējoties jādod izdzert apmēram divas ēdamkarotes medicīniskās ogles (to var iegūt aptiekās; sajauc glāzē minerālūdens, var arī parastā ūdenī). Pēc tam slimniekam jāizraisa vemšana (pakutinot rīkles augšējo sienu ar karotes kātu). Neatkarīgi no tā, vai vemšana ir izdevusies, pēc 3-4 m minūtēm slimniekam atkal jādod 2 ēdamkarotes medicīniskās ogles ar ūdeni. Noteikti jāizsauc ārsts vai slimnieks jānogādā slimnīcā.
Saindēšanās ar kodīgām (kaustiskām) vielām. Saindēšanās var rasties no divu veidu kodīgām vielām: no skābēm iii sārmiem.
No sārmiem (kaustiskā soda, sods, sārma sāls) tiek noņemta pa gabaliem gļotāda uz lūpām, mēles, mutē, barības vadā, kuņģī, un izplūstošie siekali parasti ir asiņaini un, pieskaroties, slidenI. Lūpas un mēle uzbriest, rodas sāpes rīklē, barības vadā un kuņģī, krampji un vemšana. Cietušajam pēc sārma iedarbības jādod ūdens ar citronu vai etiķi (1-2 ēdamkarotes etiķa 5 dl ūdens) vai 3%-ne borskābes ūdens, pēc tam piens vai 1-2 ēdamkarotes galda, pārtikas eļļas.
Saindēšanās pazīmes ar skābēm mutē: gļotādas saēšana un apdegumi (sērskābe izraisa melnus, sālsskābe baltus, bet slāpekļskābe dzeltenus apdegumus). Izdalītās siekalas ir taustei raupjas un tām ir skāba garša.
Slimniekam ir stipras sāpes vēderā, krampji un vemšana. Viņam jādod piens, eļļa vai olbaltumvielas (olas), visu atšķaidot ar nedaudz ūdens. Pēc tam dot viņam 1-2 karotes (kafijas) apdedzināta magnija, atšķaidīta pusglāzē ūdens, lai viņš to izdzer maziem malkiem. Personām, kas saindējušās ar kaustiskām vielām, stingri aizliegts izraisīt vemšanu.
Svarīgi! Ja slimnieka izvemtajā masā ir asinis, turpmāka vemšanas izraisīšana ir aizliegta!
Pirmā palīdzība strāvas trieciena gadījumā
Cietušais jāatbrīvo no elektriskās ķēdes. Ja iespējams, elektrovadu nekavējoties jāatvieno no strāvas ķēdes ar slēdzi, izņemot drošinātāju vai pārtraucot vadu. Pārtraukumu drīkst veikt tikai ar izolētu instrumentu, piemēram, ar sausa koka gabaliņu, vai galējā gadījumā ar cirvi ar sausu kātu, vai ar knaiblēm ar izolētu rokturi.
Izņēmuma gadījumos jāizveido īssavienojums. Glābējam noteikti jāuzmanās no savu roku un kāju izolācijas, tādēļ viņam jānostājas uz kādas dēļa bez naglām, uz sausām drānām vai uz krēsla. Sava roka jāaizsargā, piemēram, ar sava mēteļa piedurkni, sausu lakatiņu, gumijas vai neilona cimdiem.
Glābējam zem cietušā jānovieto izolējošs paliktnis, piemēram, sausas dēļi vai koka darbarīki bez metāla detaļām, sausas drānas, PVC plāksnes. Vislabāk ir, ja cietušais pats atlec un vienlaikus atbrīvo sevi no saskares ar strāvu, vai arī ja glābējs paceļ cietušo, pats iepriekš izolējoties no zemes. Cietušo drīkst pieskarties tikai tad, ja izolācija ir nevainojama. Cietušā pirksti jāatbrīvo no kontakta pa vienam un uzmanīgi, vienlaikus aptinot tos ar sausu drānu vai citu audumu.
Ja elektriskais vads ir aptinies ap cietušo, tad vads jāpārtrauc ar izolētām rokām un vada galu ar strāvu jānostiprina, lai tas neizraisītu tālākus negadījumus.
Glābšanu, protams, nekavējoties un bez nosacījumiem jāsāk, cietušo nedrīkst atstāt bez palīdzības. Pēc strāvas atslēgšanas cietušo jānovieto horizontāli, jāatbrīvo viņam apģērbs un pilnībā jānoņem apģērbs no ķermeņa augšdaļas, jānodrošina gaisma un tīrs gaiss. Cietušā galva nedrīkst karāties; tā nedaudz jāpaceļ, paliekot zem tās, piemēram, salocītu mēteli.
Ja cietušais ir bezsamaņā, noteikti jāmēģina veikt atdzīvināšanu.
Jāpārbauda, vai ievainotajam mutē un nāsīs var brīvi ieplūst gaiss. Jāizņem siekalas, ēdiena atliekas un protēzes. Ir aizliegts ieliet mutē šķidrumu. Ja cietušais nedzīvo, nekavējoties jāsāk mākslīgā elpināšana. Atdzīvināšanu var veicināt, beržot pēdu zoles, veicot klizmu vai pārmaiņus aplejot krūškurvi un vēderu ar siltu, resp. aukstu ūdeni, taču mākslīgo elpināšanu nedrīkst pārtraukt. Ja cietušais atgūst samaņu, viņš jāturpina aprūpēt un nedrīkst viņu atstāt vienu. Viņam jādod kāds silts dzēriens (kafija, tēja, alkohols u. tml.), taču viņam jāpaliek pussēdus stāvoklī.
Pēc pieredzes vieglus un lokālus ievainojumus var uz laiku atstāt bez ievērības (vēlāk jāsniedz medicīniskā palīdzība), bet nekavējoties medicīniskā palīdzība jāsniedz tikai tiem ievainotajiem, kuri asiņo.
Skabargas, skaidas, putekļu daļiņas. Putekļus, skabargu vai kukaini no acs var izņemt, pavelkot apakšējo plakstiņu un noslaukot ar tīru marli vai salveti. Ja priekšmets atrodas zem augšējā plakstiņa, tad jāsaķer augšējais plakstiņš vidū un jāpavelk uz priekšu uz apakšējo plakstiņu tā, lai skropstas pieskartos augšējā plakstiņa iekšējai virsmai. Ja šādā veidā svešķermeni neizdodas izņemt, tālāk vairs nav jāmēģina, bet cietušā acs jāaizsien un jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Svešķermeni, kas nonācis nāsī, jācenšas izņemt, aizspiežot otru nāsi un spēcīgi izpūšot gaisu caur degunu. Ja šādā veidā neizdodas, jāmeklē ārsta palīdzība.
Svešķermeņu, kas nonākuši ausī, izņemšana jāuztic ārstam, jo, mēģinot tos izņemt, varam savainot bungādiņu. Ja ausī iekļuvis kāds kukainis, ausī (guļus stāvoklī) jāielej viena (maza) karote eļļas, kausēta sviesta vai ūdens un jātur 10-15 minuta.
Svešķermeni, kas nonācis elpvadā, mēģināsim izvadīt tā, ka liksim cietušajam dziļi elpot un lēnām sitīsim viņam pa muguru starp lāpstiņām. Ja priekšmets, kas iestrēdzis elpvadā, nav ass, cietušajam jādod ūdens, pēc tam maizes mīkstums (meču) un biezeņveida ēdieni. Šādos gadījumos ir aizliegts dot tīrīšanas līdzekļus. Nepieciešama medicīniska uzraudzība.
Dzeloni, kas iekļuvis zem naga, drīkstam mēģināt izvilkt tikai tad, ja ārā izvirzītā daļa ir pietiekami gara, lai to varētu satvert ar pinceti vai kabatlakatiņu. Ja izvilkšana ir izdevusies, tad jāļauj brūcei nedaudz asiņot un pēc tam tā jāieziež ar jodu un jāpārsien.
Cietušā nogādāšana
Cietušā pārvietošana nav viegls uzdevums, tam nepieciešamas prasmes, piesardzība un atbilstošs fiziskais spēks. Nepieredzējusi pārvietošana cietušajam palielina sāpes un pasliktina stāvokli.
Vispirms jānoskaidro, vai pacients ir tādā stāvoklī, ka viņu var transportēt, un transportēt var tad, ja viņam saskaņā ar pirmās palīdzības noteikumiem ir sniegta palīdzība. Pirms transportēšanas jāsamazina asiņošana, uz brūces jāuzliek pārsējs un salauztās ekstremitātes jāimobilizē.
Ja ceļš līdz slimnīcai ir garāks, cietušo, ja iespējams, vajadzētu atspirgtināt ar tēju vai kafiju. Jāizvairās no alkohola došanas (konjaka u. c.). Transportēšanas laikā cietušais pastāvīgi jāuzrauga un jāpārbauda, bet, ja apsējs vai imobilizācijas saite atslābst, tā nekavējoties jāpielabo. Ja iestājas samaņas zudums vai sirds darbības pavājināšanās, jāpiemēro atbilstošas atdzīvināšanas metodes.
Nogādāšanas veids vienmēr ir atkarīgs no traumas veida un glābēju skaita, kā arī no pieejamo nogādāšanas līdzekļu veida.
Pacelšana un satveršana pacientam jāveic apdomīgi, mierīgi un savaldīti. Jāizvairās no jebkādām straujām kustībām. Cietušā apģērbs nedrīkst būt saburzīts, un, ceļot viņu, viņš jāceļ no tās puses, kur nav traumēts.
Nosūtīšana bez palīglīdzekļiem
Evakuēšana tikai ar vienu glābēju. Ja cietušais var staigāt, glābējam viņš jāpaņem no aizmugures un tā viņam jāpalīdz. Ja viņš nevar staigāt vai ir bezsamaņā, viņš jāevakuē tā, ka glābējs pietupjas viņam blakus, vienu roku ieliek zem paduses, ar otru satver zem ceļgala, paceļ un nes.
Pārvadāšana ar diviem glābējiem. Cietušajam, kurš var staigāt, jāpalīdz no abām pusēm. Ja viņš nevar staigāt, bet ir pie samaņas, viņam jāpieķeras glābējiem, kas viņu nes. Cietušo bezsamaņā jātransportē tā, ka spēcīgākais glābējs satver viņu zem padusēm un pāri krūškurvim savieno rokas, bet otrs nostājas starp cietušā kājām un satver viņu zem ceļiem. Viņi viņu vienlaikus paceļ un pārnes.
Piegāde ar palīgierīcēm
Pārvadāšana uz nestuvēm. Cietušo uzmanīgi jānovieto uz nestuvēm guļus stāvoklī. Tam nepieciešami divi cilvēki, bet apakšējo ekstremitāšu lūzuma gadījumā — trīs cilvēki. Glābējiem jānostājas cietušajam vienā pusē, vienlaikus viņu paceļot un novietojot uz nestuvēm.
Nestuvju pacelšanu, iedarbināšanu, apturēšanu un nolaišanu visiem glābējiem jāveic vienlaikus, taču viņi nedrīkst vienlaikus iet, jo tas izraisītu nestuvju kratīšanos. Ja pacients jāpārvadā ilgāk, ir labi pie abām nestuvju pusēm piesiet pa vienai jostai, ko glābēji uzliks uz pleciem.
Cietušā pārnešana ar palīglīdzekļiem. Ja mums pie rokas nav nestuvju, tad improvizējot varam izgatavot pārnēsāšanas palīglīdzekli. Nepieciešamības gadījumā cietušo varam novietot uz kāpnēm, noņemtām durvju vērtnēm, uz galda un tā viņu pārnest. To pašu varam darīt segā vai telts audumā. Pagaidu nestuves varam izgatavot arī no diviem vienāda platuma maisiem, ieliekot apakšējās malās divus atbilstoša garuma līstītes. Nestuvju trūkuma gadījumā pie samaņas esošu slimnieku var nest arī uz krēsla. Glābējiem jānostājas abās slimnieka pusēs, jāsaņem krēsla apakšdaļa un atzveltne un tā jānes.
Pirmās palīdzības kastes saturs, ko mēs iesakām:
Pārsēju paka, vidēja
gab. 2
Pārsēju komplekts, liels
gab. 2
Apsējs sasiešanai, 10 х 5 m
gab. 2
Sterila marle 1/2 m
gab. 2
Vate, 25 g
pakas 2
Plakanā marle, sagriezta 6 x 6 cm
pakete 1
Asins apturēšanas žņaugs
pakete 1
Hanzaplast, 4 cm x 1 m
pakete 1
Šķēres
gab. 1
Šķēru aizsargs no auduma maisa
gab. 1
Joda ampulas
gab. 12
Amonija cianāts
gab. 3
Piezīmju grāmatiņa (40 lapas)
gab. 1
Pirmās palīdzības rokasgrāmata
gab. 1