Ģimenes māja
Būvniecības sākotnējās grūtības
Tas, kurš nelielos būvdarbos jau ir ieguvis pietiekamu pieredzi kā saimnieks mājās, vieglāk ķersies pie ģimenes mājas vai dzīvokļa būvniecības. Šeit nav domāts, ka viņš pats veic būvdarbus, jo tas ir darbs, kas prasa noteiktus speciālistus. Taču noteikti ir labi, ka arī >>investors<< ir orientēts šajos darbos un vienkāršākās lietās pats, bet vajadzības gadījumā arī viņa ģimenes locekļi vai draugi, piedalās. Šeit būs runa tieši par dalību »lielajās« būvēs, t. i., par sagatavošanos būvniecībai.
Būvniecībai vispirms jānodrošina zeme. Nepietiek pirms pirkšanas vienkārši »paskatīties« uz zemesgabalu. Lai nodrošinātu vislabākos apstākļus topošajai ēkai, nepieciešams iegūt informāciju par vairākām ar zemesgabalu saistītām lietām. Pirms pirkšanas ieteicams konsultēties ar speciālistu. Zemesgabala atrašanās vieta, reljefs, slīpums, teritorijas sastāvs un raksturojums, teritorijas apstākļi, vēja virzieni, zemesgabala izmēri un forma, esošā flora zemesgabalā, piebraucamo ceļu un komunālo tīklu novietojums un stāvoklis ir ļoti svarīgi faktori, kas būtiski ietekmē projektēšanu un darbu izpildi būvniecības laikā. (Piem., augsts pazemes ūdeņu līmenis prasīs papildu hidroizolācijas darbus, savukārt akmeņainā augsnē pamatu izbūves darbi ir apgrūtināti). Ņemot vērā šos faktorus, var izrādīties, ka »lētāks« zemesgabals patiesībā ir »dārgāks«.
Pirms pirkuma jāizpēta arī zemesgabala »tiesiskais stāvoklis«. Jāpārbauda zemesgrāmatās, vai zemesgabals patiešām ir brīvs pārdošanai un vai tas nav nejauši apgrūtināts ar parādiem, hipotēku u. tml. Iespējams, ka attiecībā uz zemesgabalu ir īpaši noteikumi, piemēram, tiesības, resp. pienākums nodrošināt pāreju citiem lietotājiem, ūdens vai ūdensvada caurplūdi, ekspropriācija, ceļu būve vai citi nosacījumi (att. 1). Pēc zemesgrāmatu pārbaudes mums jāvēršas kompetentajā pašvaldības iestādē, lai iegūtu informāciju par būvniecības iespējām uz zemesgabala. Tur mēs uzzināsim, kādu ēku drīkstam, resp. mums jāuzbūvē šajā vietā (vienstāva, ar stāvu u. tml.), vai vispār drīkst būvēt, kādi ir apkārtnes pilsētbūvnieciskie perspektīvie plāni (kur tiks būvēts bērnudārzs, bērnu silīte, veikali u. tml.). Ja detalizētās zemes pārbaudes rezultāti ir labvēlīgi un ja zemesgrāmatās viss ir kārtībā, bet arī kompetentās būvniecības iestādes atzinums mums ir labvēlīgs, t. i., nav nekādu ierobežojošu faktoru vai tādu apstākļu, kas palielinātu būvniecības izmaksas, mēs varam iegādāties zemesgabalu, ievērojot pirkuma un zemes pārrakstīšanas noteikumus. Šāda detalizēta iepriekšēja informācija mūs pasargās no vēlākas vilšanās un nevajadzīgiem izdevumiem, un varbūt pat no tā, ka būvniecības plāns pilnībā izgāžas.
ATTĒLS 1
Pēc zemes iegādes ir nepieciešama būvatļauja. Šīs atļaujas mērķis ir nodrošināt, lai ēkas būvniecība tiktu veikta saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un lai īpašnieks, kuram ir tiesības būvēt, būvi īstenotu tā, lai tas netraucētu kaimiņu īpašnieku un sabiedrības interesēm. Tas, kurš būvniecību veic bez noteiktās būvatļaujas. neprofesionāli, ir jārēķinās ar to, ka ēka tiks piespiedu kārtā nojaukta uz viņa rēķina.
Pieteikumam būvatļaujai jāpievieno arī zemesgrāmatas izraksts kā pierādījums tam, ka pieteicējs ir pilntiesīgs zemes īpašnieks. Tāpat nepieciešams iegūt zemes situācijas plānu, kā arī ēkas projektu (situāciju un detaļas) ar tehnisko aprakstu. Ieteicams no kompetentās iestādes iegūt informāciju arī par projekta nosacījumiem (mērogu, eksemplāru skaitu u. c.), kad vācam ziņas par zemi. Neatbilstoši projekti bieži rada nopietnu problēmu. Projektus drīkst izstrādāt tikai šim nolūkam pilnvarotas iestādes vai personas. Mūsu nolūks nav ietekmēt nākamos »investorus«, bet vēršam uzmanību uz to, ka lielākās projektēšanas organizācijās var iegūt gatavus tipveida projektus, kuri ir salīdzinoši lēti, mūsdienīgi un ekonomiski, izstrādāti vairākos variantos, tā ka var apmierināt dažādas prasības. Pamatojoties uz šiem projektiem, vieglāk var iegūt būvatļaujas, kurām ir arī apjoma aprēķins un tāme.
Būvējot savu māju, katram cilvēkam ir savas idejas. Šīs idejas var būt pareizas un reālas, taču daudzas no tām ir nereālas, jo nav īstenojamas, nav ekonomiskas un nav mūsdienīgas, turklāt bieži arī bezgaumīgas. Projektētājam, izstrādājot projektu, jāievēro noteikti federālie noteikumi, normas un projektēšanas prasības (piem., ieeja tualetē nedrīkst būt no virtuves, ir noteikta minimālā telpas platība, minimālais iekšējo telpu augstums, telpu izvietojums, apdares materiāli, logu platības u. c. nevar izvēlēties pēc vēlēšanās), taču vienlaikus jāapmierina arī atsevišķu personu, t. i., īpašnieku prasības. Jānovērtē projektētāju lietderīgie un ekonomiskie priekšlikumi par tipveida elementu izmantošanu (sijas, durvis, logi u. c.).
Indivīdu intereses un aspekti visvairāk var izpausties fasādes izvēlē un veidojumā, telpu grupējumā, apkures sistēmā, terasēs, pagrabos, palīgēkās u. tml. Norādām, ka kompetentā iestāde neizsniegs būvatļauju, pamatojoties uz neprofesionāliem un neekonomiskiem projektiem, kas neatbilst mājokļu būvniecības noteikumiem, tieši investora interešu dēļ.
Kad būvatļauja ir saņemta, rūpīgi jāsagatavojas būvniecībai. Laba sagatavošanās mūs pasargās no vēlākajiem nevajadzīgajiem darbiem. Paralēli būvatļaujas saņemšanas procesam kādam jāuztic darbu apjoma un tāmes sagatavošana. Pamatojoties uz darbu apjomu un tāmi, mēs varam noteikt nepieciešamo būvmateriālu daudzumu (ņemot vērā arī nepieciešamos zudumus). Šie dokumenti ir vajadzīgi arī būvniecības aizdevuma saņemšanai. Ja mums ir arī nepieciešamais aizdevums (vai skaidra nauda būvniecības sākšanai), seko būvmateriālu iegāde.
Materiālu vislabāk iegādāties kādā tirdzniecības uzņēmumā. Pastāv arī iespēja iegādāties jau lietotu materiālu — tas ir ievērojami lētāk — taču par to noteikti jāvienojas ar speciālistu (un jāiegādājas kopā). Proti, netīri ķieģeļi ar javu vēlāk radīs grūtības mūrēšanas un apmetuma darbos, jo tie „izspiedīs” apmetumu un krāsu. Koka sijās, parketā, dēļu grīdās var slēpties sēnes un kukaiņi, kas pēc gada vai diviem var nodarīt milzīgus zaudējumus. Dažiem dakstiņiem nepieciešams divkāršs latojuma daudzums, tāpēc lēts jumta segums vēlāk var izrādīties dārgāks. Tāpat mīksts, lietots kaļķakmens neiztur salu, tādēļ mēs to nevarēsim izmantot mūrēšanai un pamatiem. Kopumā jābūt ļoti piesardzīgiem gan ar jauniem, gan ar veciem, bieži vien lētiem būvmateriāliem. Vienmēr jāprasa un jāsaglabā dokumenti, kas apliecina īpašumtiesības, taču arī visi pārējie rēķini un dokumenti rūpīgi jāsaglabā.
Pirms pienāk pirmā materiālu krava, zemesgabalā vēl daudz kas jāsakārto. Ja zemesgabals vēl nav iežogots, pēc robežu saskaņošanas ar kaimiņiem un ar oficiālajiem datiem jāuzceļ žogs. Žogs pret ielu un labais sānu žogs, kā arī labā puse no aizmugures žoga, raugoties no ielas puses, mums ir jāizgatavo. Kreisais sānu žogs un kreisā puse no aizmugures žoga pieder kreisajam, resp. aizmugures kaimiņam. Iegūstot oficiālus dokumentus par žogiem, mēs izvairīsimies no iespējamiem vēlākajiem strīdiem un varbūt pat tiesvedībām. Būvmateriālu transportēšanas virzienā ieteicams izgatavot tikai pagaidu un pārvietojamu žogu.
Būtisks priekšnoteikums būvniecībai ir ūdens esamība uz vietas, jo ūdens transportēšana ir dārga un sarežģīta. Ja esam urbjuši aku un ūdens ir sērs, rūgts, sāļš vai smakojošs, jāmeklē palīdzība pie speciālista piemērotas (dziļas) akas urbšanai vai ūdens neitralizēšanai. Agresīvu vai netīru ūdeni būvniecībā nedrīkst izmantot, jo pēc īsa laika tas sabojās betonu vai javu. Jāizrok arī kaļķa bedre tā, lai tā netraucētu transportam un būtu pietiekami tālu no nākamajām sienām. Bedres pamatne var būt 3 x 2 m, bet dziļums 1,5 m.
Nepieciešama arī viena ēka materiālu, instrumentu glabāšanai, kā arī pārģērbšanās vajadzībām. Šim nolūkam jāuzceļ viena pagaidu būdiņa ar pamatu 3 x 3m no koka, niedrēm vai ķieģeļiem ar iespēju to aizslēgt. Taču daudz labāk ir jau iepriekš uzcelt vienu no palīgēkām, piem., kurināmā šķūni, kuram mums arī ir būvatļauja, un izmantot to glabāšanai. Nedrīkst aizmirst arī tualetes izbūvi vietā, kas atrodas tālu no ūdens. Pēc instrumentu un palīgmateriālu (galdnieka skavu, virvju u. tml.) piegādes varam sākt būvmateriālu piegādes organizēšanu.
Kravas automobilis jānomā tā, lai tas būtu pilnībā izmantots. Beramajiem materiāliem jāprasa pašizgāzēji. Mums jāizvairās no lēta, bet neatļauta transporta. Piegādātais materiāls jānovieto topošās ēkas apkārtnē tā, lai tas netraucētu tālāko transportu, jo šādi izvairīsimies no nevajadzīgas pārvietošanas. Cements jāuzglabā zem jumta vai pārsegts, ķieģeļi jāsakrauj ar saistījumu, bez traumu riska, smiltis un grants jānorobežo ar ķieģeļiem (lai neizsīktu). Kaļķa dzēšanu vislabāk uzticēt speciālistam.
Pēc tam mēs varam »iezīmēt« ēkas vietu. To izdarīs meistars-izpildītājs. Viņš noteiks precīzu ēkas novietojumu uz zemes gabala, stūru izvietojumu un augstuma atzīmes. No vietas, kur ēka tiks uzcelta, jānoņem nezāles un humuss (iespējamai vēlākai izmantošanai). Būvlaukumam jābūt horizontālam, lai meistars ar auklu varētu noteikt pamatu atrašanās vietu. Pamatu tranšeju platumu iezīmē ar mietiņiem. Mēs varam piedalīties arī šajos darbos meistara uzraudzībā, bet tranšeju rakšana ir pilnībā mūsu darbs. Mīkstā gruntī nepieciešami balsti, bet cietā gruntī tranšejas jāizveido precīzi pēc dotajiem izmēriem, noskaldot sienu malas. Izrakto zemi centīsimies izlīdzināt uz vietas, 1-2 m no tranšejas, taču parasti tā ir jātransportē. Zemes transportu vislabāk risināt kā kravas automašīnas atpakaļceļa pārvadājumu, kas piegādā būvmateriālus. Pēc tranšeju rakšanas vislabāk nekavējoties sākt pamatu izbūvi (lai lietus nesabojātu tranšejas) (att. 2).
ATTĒLS 2
Būvniecība
Pamatu dziļumam jebkurā gadījumā jābūt vismaz 30 cm zem zemes līmeņa, zem sasaluma robežas. Ātrākais un vienlaikus arī ekonomiskākais pamats ir tā sauktais »peldošais akmens«, ko pēc meistara norādījumiem varam izgatavot arī paši. Ķieģeļu pamats ir ļoti dārgs, un to var būvēt tikai speciālists. Kalnainās vietās vislabāk piemērots būs no akmens mūrēts pamats. Pēc ārējo galveno sienu pamatu izveides jāizbūvē arī vidējo un starpsienu pamati.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, rūpīgi strādājot, mēs jau esam izveidojuši nepieciešamos pamatus. Lai nodrošinātu labu izolāciju, meistars ieklās divus bitumena izolācijas plākšņu slāņus 150, un trīs karstā bitumena slāņi nodrošinās pilnīgu noslēgšanu. Jāpievērš uzmanība arī tam, lai izolācija būtu par 3–10 cm platāka par sienu un lai savienojuma vietās būtu vismaz 15 cm pārlaidums. Horizontālajai pamatsienu izolācijai visur jāsavienojas ar starpsienu horizontālajām izolācijām un ar izolācijām zem grīdas. Daudzi rūpīgu izolāciju atstāj novārtā, tomēr izolācija ir viens no pamata priekšnoteikumiem ēkas lietojamībai (att. 3)
ATTĒLS 3
Ārējo galveno sienu, iekšējo galveno sienu un starpsienu sākumam jābūt vismaz par 30, bet vēl labāk par 40 cm, virs apkārtējā reljefa līmeņa plānotās grīdas līmeņa tuvumā. Meistaram, kurš organizē darbus un veic tā sauktos precīzos darbus, mēs varam ļoti palīdzēt mūrēšanas laikā. Tāpēc ieteicams mūrēšanu, vienu no darbietilpīgajām operācijām, labi sagatavot un detalizēti un rūpīgi izstrādāt tās norisi.
Neatkarīgi no tā, kādu materiālu izmantojam mūrēšanai — ķieģeļus, dobo ķieģeļu blokus, blokus, salizturīgu šķelto akmeni vai apstrādātu dabīgo akmeni, — tālākie zelta likumi būs piemēroti jebkuram mūrim.
- Nesekosim vēlmei visu paveikt paši! Labu mūrēšanas kvalitāti var nodrošināt tikai kvalificēts darbaspēks. Ja mēs neesam apguvuši mūrnieka amatu, tad palīdzēsim ķieģeļu pārnešanā, padošanā, javas maisīšanā un pārnešanā, sastatņu pārnešanā u. tml. (sl. 4).
ATTĒLS 4
2. Nepieciešamo nesošā mūra platumu nosaka speciālists jau projektēšanas laikā. Nepieciešamais biezums siltumizolācijai ir atkarīgs no sienas materiāla, un šīs lieluma minimālā vērtība, ņemot vērā nestspēju, ir reglamentēta noteikumos. Nedrīkst par katru cenu taupīt uz sienu biezuma rēķina, jo vēlāk būs lielākas apkures izmaksas; turklāt plānās sienās iespējama ūdens tvaika kondensācija, kas ir kaitīga veselībai un bojā apmetumu un mēbeles. Mūsu temperatūras apstākļiem vēlams ķieģeļu mūris ar platumu 38 cm (bez apmetuma). Akmens mūrim jābūt vismaz 50 cm platam (jau arī nestspējas dēļ). Pastāv arī dažādas citas mūra kombinācijas, no kurām vispazīstamākā ir gareniski liktu dobto ķieģeļu un uz malas liktu mazāku ķieģeļu kombinācija. Šādu sienu biezums ir 33 cm, taču tas prasa rūpīgu darbu izpildi. Laba siena ir pilnīgi vertikāla, un atsevišķie elementi tajā ir saistīti ar saiti. Ķieģeļu mūrim īpaša uzmanība jāpievērš arī tam, lai ķieģeļu rindas būtu vienādi un horizontāli izvietotas. Lai mūrējot saglabātu izmērus, jālieto kluči, līstes, auklas, svērtenis, un bieži jāpārbauda mūrējuma pareizība (vismaz pēc 2-3 rindas).
3. Horizontālajām un vertikālajām šuvēm (šķeldakmenim — slīpajām) jābūt apmēram 1 cm, un šīs šuves rūpīgi jāaizpilda ar javu. Javas kvalitāti nosaka speciālists; parasti izmanto javu ar apzīmējumu H4 vai H6. Stabu un dūmvadu mūrēšanai nepieciešama ar cementu pastiprināta java. Java ļoti rūpīgi jāsamaisa, lai tajā nebūtu smilšu un kaļķa kunkuļu. Javas sajaukšanai jāizmanto nogatavināts kaļķis un smiltis bez māla, bez dūņām un bez piemaisījumiem.
4. Mūrējot virs aptuveni 1 m augstuma jau nepieciešamas sastatnes. Sastatnes drīkst izgatavot tikai tam kvalificēti darbinieki, vai tās izgatavo pēc meistara norādījumiem, un sastatņu materiālam jābūt pilnīgi kārtībā ar atbilstošu klāju. Uz sastatnēm jānovieto piekļuves dēļi ar līstēm, kas novērš slīdēšanu. Javas kastē jāieber tā, lai transportēšanas laikā saturs neizbirtu. Tā kā mūrēšanas laikā tiek patērēts liels javas daudzums, katram mūrniekam jāsagatavo divas kastes.
5. Mēs nedrīkstam pieļaut nekārtību būvlaukumā! Darba laikā un pēc tā pabeigšanas sastatnes jātīra, lai java uz grīdas nesacietētu. Jāiztīra arī javas kastes un jāsagatavo tikai tik daudz javas, cik attiecīgajā dienā tiks izmantots. Jāsavāc nokritušie ķieģeļi un jāattīra teritorija no atkritumiem, lai atbrīvotu transporta ceļus. Ķieģeļi jānogādā un jāsakārto tā, lai tie mūrniekam būtu pa rokai, uzmanoties, lai kaudze nesabruktu un nenokristu.
6. Viena mūrnieka darba ražīgums ir 800-1000 ķieģeļu iemūrēšana astoņās stundās. Ja darbu organizē tā, ka viens strādnieks uzklāj javu, otrs padod ķieģeļus, trešais (meistars) mūrē vai ceļ sienu, bet pārējie (ģimenes locekļi) piegādā materiālus, tad astoņās stundās iespējams iemūrēt arī 7000 ķieģeļus. Šādā veidā ģimenes ēkas galvenās sienas var pabeigt 4–5 dienās. Īpaša uzmanība jāpievērš sienu savienojumu pareizai izpildei, stūriem, atvērumu apmalēm, to rūpīgai pielāgošanai un saistījuma pielāgošanai.
7. Starpsienu sienu biezums var būt 6, 10, 12 un 25 cm (atkarībā no konstrukcijas un starpsienu prasībām). Starpsienu sienu izbūve jāveic speciālistam, jo šīs sienas jāievada galveno sienu rievās, bet starpsienu sienas no blokiem jāaprīko arī ar pastiprinājumiem. Pievērsīsim uzmanību tam, ka bloku sienu biezumam »mitrajās« telpās (vannasistaba, virtuve) jābūt vismaz 10 cm, jo vēlāk, veidojot nepieciešamās rievas, sienas no 6 cm tiks sabojātas.
8. Un nobeigumā daži vārdi par ģimenes mājas būvniecībā iesaistīto personu veselības aizsardzību. Darba vietā jānodrošina iespēja nomazgāties, neliela telpa sviedros sasvīdušo darba apģērbu glabāšanai un žāvēšanai, sauļošanās eļļa un taukains ādas kopšanas krēms. Nodilušas un no javas apēstas rokas rūpīgi jānomazgā, brūces jādezinficē, bet tulznas jāieziež. Pret pārmērīgu saules iedarbību — īpaši tiem, kas nav pieraduši pie smaga fiziska darba — jālieto sauļošanās eļļa, platmale un viegls apģērbs. Bērni jāattur no būvlaukuma, no kaļķa dzēšanas bedres. Šādas, spēlēšanai pievilcīgas vietas ir jānožogo un jāsakārto.
Klasisks būvmateriāls, ķieģelis, ir ļoti nozīmīgs, tāpēc šim materiālam esam veltījuši divus attēlus, lai parādītu tā raksturlielumus, resp. »lietošanas normas« (att. 5 un att. 6).
ATTĒLS 5
Skaitļi mazajos rāmīšos rāda, cik ķieģeļu gabalu nepieciešams 1 m2 biezai sienai, kas mūrēta no dažādu izmēru ķieģeļiem. Tie, kuri būvē paši, viegli var aprēķināt paredzēto telpu sienu platību. Sienu tilpuma aprēķins jau ir sarežģītāks, un tieši tāpēc mēs norādījām ķieģeļu skaita un sienas platības attiecību (izņēmuma kārtā norādījām arī nepieciešamo ķieģeļu skaitu 1 m augstam stabam).
Nosakot šos datus, mēs ņēmām vērā arī javas aizņemto vietu, un tur, kur gabalu skaits uz 1 m2 nebija vesels skaitlis, mēs noapaļojām uz augšu.
ATTĒLS 6
Mēs vēršam būvnieku uzmanību uz to, ka nepieciešamais ķieģeļu skaits stūros sienu savstarpējai saistīšanai iztrūkst, ja aprēķinu veicam, pamatojoties uz iekšējām virsmām. Tāpēc viena sienas garums sastāvā jāpalielina par sienas biezuma vērtību. Rindās saliktie ķieģeļi veido tikai materiāla kaudzi, par sienu tie kļūs tikai tad, kad tos sasaistīs ar javu. Javas sastāvā ir dzēstie kaļķi, smiltis, ūdens un cements, krējuma biezumā.
Dažādu javu veidu pielietojums
Javas marķējums H4 - sienām ar nelielu slodzi.
Javas marka H6 - mazāk noslogotiem pamatiem no ķieģeļiem un akmeņiem, skursteņiem, starpsienām un velvēm.
Javas marka H10 - nesošām sienām ar biezumu 25 cm un mazāku un kolonnām ar mazāku šķērsgriezuma laukumu par 0,1 m2
Javas marka H25 - ēku pagraba telpu galvenajām sienām.
Javu ar apzīmējumu H50 - ķieģeļu stabiem ar pastiprinājumu gadījumam ar »agresīviem« pazemes ūdeņiem.
Javas marka Н80 — gadījumam ar »agresīviem« pazemes ūdeņiem.
Javas marka H90 - ļoti »agresīvu« ūdeņu gadījumam.
Papildus šiem aspektiem, protams, noteicošas ir izturības prasības.
Atsevišķu javu veidu sastāvs
H10: 1,00 m3 smilšu, 250 kg cementa markas 300 vai 0,25 m3 kaļķa
200 kg markas 400 cementa
Н25: 1,00 m3 smilts, 350 kg markas 300 cementa vai 0,10 m3 kaļķa
300 kg markas 400 cementa
H4: 1,00 m3 smilšu 0,25 m3 kaļķu
H4f/100h: 1,00 m3 smilts 100 kg cem. markas 300 0,25 m3 kaļķa
H4f/75n: 1,00 m3 smilšu 75 kg cem. markas 400 0,25 m3 kaļķa
H4f/50 o: 1,00 m3 smilšu 50 kg cem. markas 500 0,25 m3 kaļķa
Н6: 1,00 m3 smilts 175 kg cem. markas 300 vai 0,25 m3 kaļķa
150 kg cem. markas 400
VP/100h: 1,00 m3 smilšu 100 kg cem. markas 300 0,33 m3 kaļķa
а/250 h: 1,00 m3 smilšu 250 kg cem. markas 300 —–
o/225n: 1,00 m3 smilšu 225 kg cem. marke 400 —–
Kaļķis ar kunkuļiem vai nesajaukts un nekvalitatīvi dzēsts kaļķis radīs sienā krāterus graudu nospiedumu veidā.
Daži betona veidi
Labi ir zināt betona raksturlielumus un vairākas markas, ar piebildi, ka galvenā saistvielas materiāla — cementa — stiprība palielinās, palielinoties skaitļiem (200, 300, 400, 500). Betona apzīmējums no B50 līdz В500 savukārt norāda tā spiedes stiprību. Lūk, dažas markas no »sortimenta«:
В - 50: 1,20 m3 grants 150 kg markas 300 cementa vai 110 kg markas 400 cementa
B - 70: 1,20 m3 grants 190 kg markas 300 cementa vai 150 kg markas 400 cementa
B - 100: 1,20 m3 šķembu 250 kg markas 300 cementa vai 200 kg markas 400 cementa
В - 140: 1,20 m3 šķembu 270 kg cementa markas 300 vai 250 kg cementa markas 400
B - 200: 1,30 m3 šķembu 278 kg cementa markas 500
Ja jau esam labāk iepazinuši ķieģeļus un javu, jāpiemin arī tas, ka ķieģeļu saistīšanas veids, kad tie tiek likti ar garumu sienas garuma virzienā, saucas gareniskais slānis (att. 7, 1 daļa). Ir arī galu slānis (att. 7, 3. daļa) un tā sauktais karavīru slānis (att. 7, 4. daļa) vienrindas variantā.
Ķieģeļus var pāršķelt gareniski un šķērsām, taču bieži ir vajadzīgi gabali no 1/4 un 3/4 daļas. Ar tiem veido kolonnas. Ļoti svarīgi, lai ķieģeļu augšējais slānis būtu pārbīdīts par vienu pusi no dalījuma attiecībā pret zem tā esošo slāni. Šis saistījums nodrošina sienas stiprību. Svarīgi ir arī tas, ka java ir ne tikai starp atsevišķiem slāņiem, bet arī starp atsevišķiem ķieģeļiem slānī sānu virzienā (att. 7, apakšējā daļa).
ATTĒLS 7
Uz sagatavotajām kārtām ar ķelli jāuzklāj vienmērīgs un vijīgs javas slānis apmēram 1 cm biezumā, uz šī slāņa jānovieto ķieģeļi (3), bet uz ķieģeļu galiem arī jāuzklāj java (2). Novietotie ķieģeļi vispirms ar sitieniem no augšas jāievirza savā vietā (4), bet pēc tam arī no sāniem (5) (sitot pa galu, kas nav pārklāts ar javu). Vīžīgā java iesūksies arī vertikālajās šuvēs, un tā tiks panākta laba saķere.
Oļu pārgriešanai uz pusēm ir ērti atzīmēt garumu uz āmura kāta, un tā mēs viegli varam atzīmēt vietu pusķieģeļa vai ceturtdaļķieģeļa griešanai. Griezuma vietā ķieģelim no abām pusēm jānovelk dziļāka līnija un, sitot pa daļas vidu, kuru vēlas nogriezt, ķieģelis pārlūst. Šīs darbības laikā ķieģelis jātur kreisajā rokā.
Apmetuma uzklāšanai ir vajadzīga vēl lielāka pieredze nekā ķieģeļu griešanai. To, kā ar vienu rokas kustību uzmest javas saturu no ķelles uz sienu, grūti apgūs tas, kurš mūrnieka amatu piekopj reti. Tāpēc ir labāk javu uzlikt uz lielāka glaudnīša un tad, sākot no sienas apakšējās malas, turot glaudnīti horizontāli un aptuveni 20° leņķī pret sienu, ar vieglu spiedienu uz sienu uzklāt javu uz virsmas (attēls 8).
ATTĒLS 8