Mitru sienu izolēšana ir sarežģīta, taču svarīga un kā remonts noderīga. Pirms aplūkojam izolēšanu, iepazīsim galvenos mūrnieka instrumentus. Karote vai ķelle kalpo materiāla uzklāšanai (att. 1, 1. daļa). Iespēju robežās izvēlēsimies iespējami mazāko ķelli, jo pastāvīga piepildītas ķelles kustināšana stipri noslogo plaukstas locītavu. Javas izkliedēšanai un nolīdzināšanai kalpo mūrnieka lāpstiņa (att. 1, 2. daļa).
Ar ķelli ir ļoti svarīgi, lai kāta viduslīnija ietu caur ķelles galu. Izvēloties ķelli, priekšroka dodama mazāka izmēra ķellēm ar noapaļotu galu. Koka izlīdzinātāji (perdaški) kalpo javas izlīdzināšanai (att. 1, 5. daļa). Izlīdzinātājiem mums jābūt pēc iespējas vairākos izmēros, respektīvi, lielumos. Izvēloties mūrnieka āmuru (att. 1, 4. daļa), vislabāk ir izvēlēties to ar vienu asmeni, jo āmurs ar diviem asmeņiem (āmurs-grieznis) ir paredzēts īpašiem darbiem, turklāt 1,5 reizes smagāks par āmuru ar vienu asmeni, kura masa ir 0,7 kg. Svarīgi instrumenti ir arī līmeņrādis (att. 1, 6. daļa), kam jābūt pēc iespējas lielākam, svērtenis (att. 1, 3. daļa), ko varam izgatavot arī paši, līstes mērīšanai, izlīdzināšanai un kontrolei, kā arī aukla. Garas līstes var izmantot arī ķieģeļu izlīdzināšanai, tādā veidā, ka līsti novietojam pie salikto ķieģeļu rindas un, sitot pa to, nolīdzinām atsevišķus ķieģeļus taisnā līnijā. Aukla ir vajadzīga kā vadlīnija ķieģeļu rindas likšanai, un to mēs sienas galos piesienam pie divām līstēm, kā arī gatavo sienu plakņu kontrolei (att. 2). Kur aukla attālinās no sienas, tur siena ir iedziļināta, bet kur tā to spiež, tur tā ir izvirzīta.
Turpmāka mitru sienu izolācija, kuru apmetums jau drūp un krāsa lobās nost, kā jau teicām, ir viens no darbiem, kas sagādā visvairāk rūpju un ir visgrūtāk risināms. Pilnīga šīs problēmas atrisināšana ir ļoti ilgstoša un to var panākt tikai ar ievērojamām investīcijām.
Pirms sākam šādu mitru sienu papildu izolēšanu, jāpārliecinās, vai izolāciju ir iespējams ievadīt zem ēkas grīdas līmeņa. Ja šādas iespējas nav, ja ēkai ir betona grīda un nav pagraba, darbus sākt nav vērts, jo mitrums apies jauno izolāciju.
Pēcizolācijai nepieciešami lielāki un rūpīgi veikti mūrēšanas darbi, kas nozīmē, ka šāds darbs prasa noteiktu pieredzi (att.3, 1. daļa). Vispirms nepieciešams atvērt sienu vēlamajā līnijā. Šai līnijai jābūt virs zemes līmeņa, bet zem pirmā stāva grīdas līmeņa. Kad esam noteikuši atbilstošu līniju, jāizlauž sienas apmetums gan no iekšpuses, gan no ārpuses un jāatrod tāda līnija, kur ķieģeļu rindas ir aptuveni horizontālas. Jāpievērš uzmanība tam, lai atrastu precīzas dažādu elektrisko un citu vadu vietas sienās, lai tos nejauši nesabojātu. Pašnesošās — galvenās sienas un to pagarinājumus ir jāizolē. Sekundārās sienas, kas būvētas uz pārsegumiem, nav nepieciešams izolēt pat tad, ja tās šķiet mitras, jo tās mitrumu var saņemt tikai no sāniem no galvenajām sienām. Izolējot galvenās sienas, mitrums no šīm sekundārajām sienām izzudīs dabiskas žāvēšanas ceļā.
Sienu atvēršana
Sienu atvēršanu sākam, izņemot ķieģeļus virs izvēlētās līnijas (att. 3, 2. daļa). Ap sākuma ķieģeli, augšā, apakšā un sānos, izskrāpējam javu, pēc tam, sitot pa ķieģeli pa kreisi-pa labi un augšup-lejup, to atbrīvojam un izvelkam. Pēc pirmā ķieģeļa noņemšanas pārējos var ļoti viegli noņemt. Lai netraucētu sienas nestspēju, sienu drīkst atvērt tikai vienas līdz divu ķieģeļu garumā. Sienas atvēršana lielākā garumā ir bīstama!
Sienu atvēršana, kuru platums ir 1,5-2 ķieģeļi, piem., vasarnīcai, ir salīdzinoši viegla. Daudz grūtāks uzdevums ir atvērt dzīvojamo ēku galvenās sienas, kuru platums ir vairāk ķieģeļu. Kad, atverot sienas, mēs izņemam ķieģeļus, ieteicams to vietā ievietot balstus no pusķieģeļiem un ceturtdaļķieģeļiem, lai darba laikā nenotiktu nobrukums un netiktu savainota roka (att. 3, 4. daļa). Ja mums ir izdevies sienu pilnībā atvērt, nolīdzināsim atklātās pamatsienu virsmas un pārklāsim tās ar biezu izolācijas masas kārtu vai ar UB-B-55 resp. UB-B-65 bitumenu. Uz šādi sagatavotas pamatnes pēc tam uzklāsim izolējošās bitumena lentes 15-40 cm platumā, kuras iepriekš esam pārklājuši ar bitumenu. Lentes jānovieto tā, lai tās pārklātu sienas virsmu. Ja iespējams, jāizmanto izolējošās lentes ar apzīmējumu (att. 3, 3. daļa). Virs šī, ar diezgan darbietilpīgu darbu, jāieklāj jauni, pilnīgi derīgi un nesasalstoši ķieģeļi stiprā cementa javā un tā jāaizmūrē atvere. Virs jaunās ķieģeļu rindas un zem vecās sienas ķieģeļiem ar dzelzs stieņa palīdzību jāiespiež java, kurā varam iemaisīt sīkus ķieģeļu gabaliņus. Šādā veidā, ejot gar galveno sienu posmu pa posmam, varēsim veikt sienas papildu izolēšanu.
Tā vietā, lai sienu šādā veidā izņemtu, resp. atvērtu, var strādāt arī ar zāģi, ja siena ir no mīksta akmens vai ja javas kārta starp sienām ir liela un atrodas horizontālā plaknē. Šajā gadījumā vienā vietā izlaužam sienu un caur paplašināto atveri izvedam sienas zāģi. Ar zāģi varam ātrāk noņemt ķieģeļu rindas, protams, atkal nelielos gabalos. Ja mazliet paplašinām ar zāģi izveidoto atveri, varēsim tieši ievadīt arī izolācijas lentu, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumenu. Pēc pilnīgas sacietēšanas virs bitumena jāiespiež cementa java. Viena no izolēšanas metodēm ir elektroosmotiskā metode.
Ir zināms, ka mitrums no pamatiem uz augšu sienās iekļūst kapilāros. Šo iekļūšanu veicina potenciālu starpība starp zemes pamatu un sienu apakšējām daļām. Iebūvējot izolējošas elektrodas, mitruma iekļūšana automātiski apstāsies.
Elektrodus iemūrē sienā virs grunts līmeņa un zem grīdas apakšējā līmeņa par 15 cm. Tos izgatavo no dzelzs stieņiem – armatūras tērauda, diametrā 12-15 mm. Tos ievietojam urbumos, kas izurbti ar 2 cm urbi, savstarpējā attālumā 40 cm. Elektrodus novietojam gan no iekšpuses, gan no ārpuses, tā ka elektrodu gali sienas viduslīnijā atrodas viens no otra attālumā 2-3 cm. Pēc elektrodu ievietošanas atveres jāaizpilda ar cementa javu. No sienas izvirzītos elektrodu galus jāsavieno ar tērauda stiepli biezumā 6-8 mm, bet tērauda stieple ar vienu plakanstieni, kura minimālie izmēri ir 60x60x8mm un kas novietota zem grunts līmeņa. Estētisku apsvērumu dēļ ir labi tērauda stiepli, kas savieno elektrodus, iegremdēt sienā. Šīs instalācijas elementus savienojam ar lodēšanu vai metināšanu. Jāpievērš uzmanība, lai elektrodu un stieples sistēma nenonāktu saskarē ar elektrotīklu vai zemējuma vadiem. Elektrodu sistēma dažos gadījumos, pamatojoties uz vietējiem mērījumiem, jāpastiprina, pieslēdzot zemsprieguma līdzstrāvai.
Pēc mitras sienas izolācijas seko sienas apmešana, un par to, kā tas tiek darīts, varat izlasīt rakstā Apmetuma labošana un nomaiņa