Grīdas ir svarīgas, jo tās nodrošina ne tikai funkcionalitāti un aizsardzību, bet arī dzīvojamās telpas estētisko un komforta aspektu. Pārskatāmākais grīdu iedalījums veidos iegūstams, ja vienlaikus ņem vērā grīdu izgatavošanas veidu un materiālu veidus un formas, kas tiek izmantoti to izgatavošanā. Tādējādi iegūst šādu iedalījumu: akmens grīdas (bruģis), izlīdzinošie slāņi (segumi), keramikas flīžu grīdas, sīko flīžu grīdas, lielo flīžu grīdas, koka grīdas un korķa grīdas, lenteņu grīdas, grīdas no mākslīgiem materiāliem, kas uzklājami ar špakteļlāpstiņu.
Prasības grīdas segumiem attiecībā uz ilgmūžību un aizsardzību pret mitrumu
Minimālās prasības attiecībā uz spiedes stiprību, lieces stiepes stiprību, kā arī nodilumizturību ir noteiktas cieto betonu segumiem DIN 1100. Šīs vērtības pamatā var uzskatīt par prasībām, kurām jāatbilst stipri noslogotām rūpniecisko ēku grīdām. DIN 272 ir noteiktas minimālās vērtības akmens kokam (ksilolītam), kas var attiekties arī uz viegli noslogotām rūpniecisko ēku grīdām, kā arī uz dzīvojamo un biroju ēku grīdām.
Att. 1 - Grīdas hidroizolācija
Prasības grīdām attiecībā uz siltum- un skaņas izolāciju
Siltumizolācija nav atkarīga tikai no grīdas, bet no visas starpstāvu konstrukcijas sistēmas. Tomēr nozīmīgs ir tas, cik lielā mērā grīda var atņemt siltumu cilvēkiem, kas uz tās stāv vai pa to pārvietojas. Tāpat arī attiecībā uz skaņas aizsardzību izšķiroša nozīme ir visai starpstāvu konstrukcijas sistēmai. Šajā ziņā grīdai ir ievērojami lielāka ietekme – īpaši, ja tā izpildīta kā peldošā klona kārta vai peldoša koka grīda.
Att. 2 - Grīdas skaņas izolācija
Grīdu aizsardzības pret uguni nosacījumi
Grīdām ap pavardu, kā arī grīdām zem stāviem jumtiem un bieži arī darbnīcās un darbnīcu hallēs jāpieprasa, lai tās būtu izgatavotas kā ugunsdrošas vai ugunsizturīgas. Sīkāki dati DIN 4102.
Prasības grīdu elektriskajai pretestībai
Briesmas cilvēka organismam, pieskaroties zem sprieguma esošiem vadītājiem, ir relatīvi lielas pat zemā sprieguma robežās līdz 250 voltiem. Briesmas palielinās, ja grīda, uz kuras cilvēks atrodas, ir ar lielāku vadītspēju. Saskaņā ar Vācu elektrotehniskās biedrības (VDE) noteikumiem katra grīda, kuras pretestība ir mazāka par 7730 omiem, ir bīstama. Tas īpaši attiecas uz mitrām un slapjām grīdām.
Apšuvumi (apvalki)
Pie svarīgākajiem pārklājumiem pieder: teraco grīdas, betona pārklājumi, māla pārklājumi, mozaīkas grīdas, ģipša pārklājumi, ksilolīta grīdas, mālsmilts pārklājumi un asfaltapklājumi.
- Teraco grīdas: Teraco grīdas ir izturīgas, ūdensnecaurlaidīgas un nedulko. DIN 1965 Tehniskie noteikumi par apdares izpildi un keramiskajiem darbiem satur sīkākas ziņas gan par teraco pildvielas granulometrisko sastāvu, gan par izpildes veidu.
- Betona apdares: DIN 1965 sniedz sīkākas ziņas par parastajām betona (agrāk cementa) apdarēm, bet DIN 1100 — par cietā betona apdarēm. Pēdējā laikā tiek izgatavotas arī vieglbetona apdares – tāpat arī no viegliem porainiem pildvielām, kā arī no putu betona – kuras kalpo jo īpaši kā pamatnes apdarēm no mākslīgiem materiāliem, ko uzklāj ar lāpstiņu.
- Māla apšuvumi: Tos izgatavo no sasmalcinātiem ķieģeļiem ar kaļķa, cementa vai magnezīta saistvielu. Tie novada siltumu vājāk nekā betona apšuvumi.
- Mozaīkas grīdas: Mozaīkas grīdas ir visskaistākais un visizsmalcinātākais apšuvuma veids, kura izgatavošanai izmanto marmoru, apdedzināta māla gabaliņus, matētu stiklu vai keramiku. Tā kā šis grīdas veids no izgatavotāja prasa lielu māksliniecisku izjūtu, tā izgatavošanā nodarbojas ļoti maz darbnīcu.
- Ģipša apšuvumi: ģipša apšuvumi ir ugunsdroši. To izgatavošanas veids ir izklāstīts DIN 1965. Tos galvenokārt izgatavo no stipri apdedzināta apšuvuma ģipša kā viena slāņa pāri smiltīm vai kā divslāņu sausi apšuvumi. Ģipša apšuvumiem izmanto arī dabisko anhidrītu.
- Akmens koka grīdas: Akmens koka (ksilolīta) grīdu īpašības un izgatavošanas veids ir standartizēti ar DIN 272 noteikumiem. Tās iedala vienslāņa rūpnieciskajās jeb blietētajās grīdās, divslāņu akmens koka grīdās dzīvojamām un biroju telpām, kā arī vienslāņa pamatnēs parketam, lentveida segumiem utt.
- Māla apšuvumi: Sīkāku informāciju par māla apšuvumiem – īpaši graudu noliktavām, lauksaimniecības noliktavām u. c. – sniedz DIN 1965.
- Asfalta segumi: Lietā asfalta segumi tiek izmantoti gan tiešā augšējā grīdas seguma kārtas izveidei, gan parketa pamatņu, lentes segumu, ar lāpstiņu klātu mākslīgo materiālu segumu u. c. izveidei. Tie nerada putekļus, nelaiž cauri ūdeni, ir elastīgi un, turklāt, pēc izveides tiem var uzreiz staigāt pa virsu.
Att. 3 - Koka mozaīka
Keramikas grīdas
Keramikas grīdas izgatavo no keramikas flīzēm. Tām praktiski ir neierobežots kalpošanas laiks, tās ir viegli kopjamas un neveido putekļus. Plašāku informāciju skatīt DIN 1965.
Att. 4 - Keramiskās flīzes kā marmora imitācija
Att. 5 - Dažādi keramikas flīžu raksti
Sīko flīžu grīdas
Grīdas no mazām flīzēm (virsmas apmēram 0,25 m2) izgatavo no dabīgā akmens, betona, klinkera, stikla, tērauda, akmens koka un asfalta flīzēm un pārsvarā klāj cementa javā. Flīzes no mākslīgiem materiāliem (no sintētiskajiem sveķiem, bitumena un azbesta) līmē. Pēc savām īpašībām tās atbilst segumiem, kas izgatavoti no tādām pašām izejvielām un tādiem pašiem materiāliem.
Att. 6 - Sīku flīžu mozaīka
Grīdas no lieliem plāksnēm
Grīdām no lielām plātnēm — līdztekus rievotām tērauda un vieglo metālu loksnēm — galvenokārt izmanto cietas koksšķiedru plāksnes, kuras ieklāšanas laikā pārsvarā līmē ar aukstajām līmēm. Tām ir līdzīgas īpašības kā lentveida segumiem, un tās izmanto tiem pašiem mērķiem.
Koka un korķa grīdas
Koka grīda ir viena no senākajām un — izņemot paklāju segumus un korķa grīdas — ir siltākā grīda kājām. Pie tām pieder: dēļu grīdas no grīdas dēļiem, lentes parkets un tabulas parkets, grīda no parketa saliņām un mozaīkas parkets.
Pareizi ieklātas parketa grīdas lielākoties nodrošina arī labu izolāciju pret soļu triecieniem. Grīda no parketa dēlīšiem un mozaīkas ir jauni parketa veidi. Lai kopšana būtu vienkāršāka, parkets pēdējā laikā tiek apstrādāts ar mākslīgām sveķiem. Korķa grīdas ir ļoti siltas kājām, izolē skaņu un nelaiž cauri ūdeni. Līmēšanai izmanto speciālas līmes.
Att. 7 - Parketa ieklāšana
Grīdas no apdares lentēm
Kā svarīgākie pārklājumi lentēs tiek uzskatīti:
- Grīdas no apdrukāta vilnas filca loksnēm (balatums un stragula)
- Grīdas no audumiem spriegošanai, līdzīgiem paklājiem
- Linoleja grīdas
- Gumijas grīdas
- Grīdas no mākslīgiem materiāliem, kas līdzīgi audumiem (igelīts)
- Grīdas no dēļiem un polivinilhlorīda joslām (gutasīns un mipolāns)
Kamēr pirmos divus minētos segumus vienkārši izklāj un nostiepj tikai gar malām, visus pārējos no lentveida pārklājumiem izgatavo, līmējot lentes. Šie pārklājumi izceļas ar nelielu sastāvdaļu skaitu un — izņemot paklājiem līdzīgos — ar to, ka tie nesatur putekļus, ir viegli mazgājami un ir vairāk vai mazāk elastīgi.
Att. 8 - Linoleja segums kā lamināta imitācija
Grīdas no mākslīgiem materiāliem, kas uzklājami ar lāpstiņu
Ar špakteļlāpstiņu uzklātās sintētisko materiālu masas ir sintētisko sveķu (galvenokārt polivinilacetātu) un piedevu maisījumi. Pārklājumus izgatavo uz gludām un līdzenām pamatnēm vismaz trīs kārtās, ko uzklāj ar špakteļlāpstiņu. Pēc 28 dienu žāvēšanas gaisā to biezumam vajadzētu būt vismaz 2 mm. Kārtas, kas ir plānākas par 2 mm, vairs nav pārklājumi, bet gan uzklājumi vai apdarinājumi.