Svarīgs veselības, drošības un normatīvais paziņojums: Šis ir arhīva izglītojošs teksts no 2017. gads, nevis projekts, spēkā esošs tehniskais standarts vai instrukcija ūdensvada, kanalizācijas, septiskās sistēmas vai elektroiezemējuma izbūvei. Visi oriģinālie mērījumi, plūsmas, diametri, kritumi, materiāli, attālumi, savienojuma metodes un pretenzijas tiek nodotas bez pārbaudes saskaņā ar šodienas noteikumiem. Nepiemērojiet vēsturiskās zemējuma instrukcijas ūdens caurulēm, azbestcementa caurulēm, svinam, DDT, minium, pagaidu remontam vai cauruļu atkausēšanai. Darbu ar azbestu un citiem bīstamiem materiāliem veic tikai pilnvaroti speciālisti; DDT nedrīkst izmantot zem šī teksta. Dzeramais ūdens, notekūdeņi un aizsardzība pret elektrošoku ir jāprojektē, jāapstiprina un jāveic kompetentam komunālajam dienestam un pilnvarotiem santehnikas, sanitārajiem, ģeotehniskajiem un elektrotehniskajiem speciālistiem atbilstoši konkrētajam objektam un vietai.
Ūdens, kanalizācijas un septiskās iekārtas neietilpst Savo Kusić jaunajā publiskajā piedāvājumā. Pašlaik uzmanība tiek pievērsta koka logi, koka-alumīnija logi un pielāgotas durvis. Konkrētam logu vai durvju projektam varat nosūtīt pieprasījums pēc cenas.
Sadzīves ūdens apgāde un kanalizācija
Ja tiek teikts, ka zemes gabals ir komunāli apdzīvots, vispirms tiek domāti ceļi, tad elektrifikācija, tad ūdensapgāde un visbeidzot kanalizācija un iespēja pieslēgties centrālajai apkurei.
Zemes īpašnieks gandrīz neko nevar darīt, lai uzlabotu ceļus, un par elektrifikāciju tiks runāts citreiz. Tāpēc tagad sniegsim tikai informāciju par ūdensapgādi un notekūdeņiem, un svarīgākajiem.
Kopš dzīvojamai ēkai vai brīvdienu mājai pabeidzām sienas un jumtu, mums vēl ir jārealizē ūdensvads un kanalizācija, kas mums var sagādāt daudz raižu. Ūdens apgādi varam atrisināt salīdzinoši vienkārši un lēti, ja uz ielas ir ūdensvada tīkls. Taču pilnīga santehnikas uzstādīšana uz mūsu zemes un mājā mums ir jāatrisina pašiem.
Ūdens skaitītājs un ūdensapgādes tīkls
Vispārīgie noteikumi nosaka, ka ūdens skaitītāja lūka ir jāizveido 0,5 m attālumā no zemes robežas. Šai lūkai jābūt mājas ūdensapgādes sistēmas zemākajam punktam, jo remonta laikā tajā tiek nolaists ūdens un savākts tajā. Vārpstas izmēri ir: platums 80 x 100 cm un dziļums 130 cm (att. 1). Lūkas vāks nedrīkst ļodzīties vai noplūst ūdens, un, ja iespējams, jānodrošina tā siltumizolācija. Lai piekļūtu ūdens skaitītājam, jāuzstāda kāpnes, ūdens skaitītāja priekšā un aiz tā jāuzstāda caurlaidīgi krāni. Gatavos jaucējkrānus ir nepieciešams “pārtiltēt” ar pielodētu vara stiepli, jo parasti elektroierīču zemēšanai tiek izmantots ūdens tīkls, un tas būs ideāls tikai tad, ja izslēgsim oksidēšanās iespēju.
Iepriekšējais apgalvojums par zemējumu caur ūdensvadu ir izteikts tikai kā vēsturisks saturs, un to nedrīkst piemērot. Aizsardzības zemējums jāveic pilnvarotam elektrības ekspertam saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.
Attēls 1
Ūdensvads brīvajā telpā jānovieto vismaz 1,20 m zem zemes, kas nozīmē, ka zem sasalšanas punkta, un ārpusē, pie sienas, uz katras 2 m tā jānostiprina ar skavām. Attālumam starp karstā ūdens cauruli un aukstā ūdens cauruli jābūt vismaz 16 cm. Karstā ūdens caurule nāk no augšpuses, bet horizontālai uzstādīšanai no ārpuses (attēls 2).
Mūsdienās santehnikas vajadzībām pārsvarā izmanto tērauda caurules, bet atzarošanai un virzienu maiņai izmanto čuguna veidgabalus T, V, Y, L un U formās (att.2).
Attēls2
Caurules ar zāģi jāsagriež vēlamajā garumā un ar vītnes (vītnes vārsta) palīdzību to galos tiek izgriezta vītne, kas tiek vadīta ar formas detaļu palīdzību. Pēc tam noblīvējiet tos ar taukos samērcētu tauvas šķipsnu, savienojiet, notīriet savienojumu no liekā tauvas, uzklājiet mīnu un aptiniet to ar filca auklu.
Avota dati par ūdens daudzumu un cauruļu diametriem
Ģimenes ēkām un kotedžām parasti pietiek ar ūdens novadīšanu no ūdens skaitītāja, izmantojot vienas collas cauruli. Pārējo tīkla daļu šķērsgriezums tiek noteikts, pamatojoties uz ūdens pieprasījumu izplūdes caurulēs.
Attēls3
Ikdienas ūdens nepieciešamība uz vienu cilvēku ir: dzeršanai3-5, ēdiena gatavošanai4-5, mazgāšanai8-12, mazgāšanai10-15, dušai40-50, vannošanai150-250, tualetes poda noskalošanai8-10 litrs (att.3). Laistīšanai tas ir nepieciešams2litri uz kvadrātmetru. Sienas jaucējkrānam ir svarīga izcilība7litri ūdens minūtē un caurules diametrs3/8”, un izlietnei 12litri un caurule ar1/2”, vannai20litri un caurule ar1/2”, laistīšanai dārzā50litri un caurule ar3/4”.Ja izplūdes cauruļu skaits1-2, tad ūdens skaitītāja caurules diametram jābūt1/2”, ja izplūdes cauruļu skaits3-6, caurules diametram jābūt3/4”, un ja tā ir7-25, tad caurule no1“(att.4).
Attēls4
Drenāžas krānus ieteicams uzstādīt vairākās vietās tīklā, lai nepieciešamības gadījumā varētu iztukšot atsevišķas vertikāles vai visu sadzīves ūdens tīklu (att. 5). Remontējot tērauda caurules, bojātā daļa jānomaina. Vispirms tiek iztukšota bojātā daļa, pēc tam tiek izgatavota un nomainīta cauruļu daļa jeb formētā daļa. Nelielus bojājumus var salabot arī šādā veidā, ja plaisu sasmērējam ar bitumenu un portlandcementu un uzliekam filcu, gumiju vai plastmasu un pievelkam ar skavu. Ja caurule aizsalst, tad galus vispirms vajadzētu uzsildīt ar karstu ūdeni, jo, ja vispirms uzsildītu caurules vidusdaļu, ūdens pārvērstos tvaikā un galu aizsprostošanās ar ledu dēļ caurule izšļakstītos.
Attēls5
Pieslēgums sabiedriskajai kanalizācijai
Pilnīgu komfortu iegūst tikai notekūdeņu, t.i., notekūdeņu, novadīšana. Tas ir salīdzinoši viegls uzdevums, ja ēka ir uzcelta vietā, kur kanalizācija jau ir izbūvēta. Jāzina, ka sabiedriskās kanalizācijas caurules parasti tiek ierīkotas brauktuves vidū. Daļu no sabiedriskās kanalizācijas caurules līdz ēkas žogam sauc par mājas pieslēgumu un šī daļa būtu jāveic pašam īpašniekam. No žoga jeb zemes robežmalām sākas mājas kanalizācija. Mājas kanalizācijai un mājas pieslēgumam jābūt mazākam par1-2grādu līdz sabiedriskajai kanalizācijai, lai būtu ieslēgts mājas pieslēguma un sabiedriskās kanalizācijas savākšanas caurules savienojums1/3savākšanas caurules augstums (att.6).
Attēls6
Turpmākajos fragmentos ir minētas azbestcementa caurules, svins un citi vēsturiski materiāli. Atsauces tiek glabātas uzticamai arhivēšanai, taču tās nav materiālu izlase vai darba instrukcijas. Negrieziet, neurbiet, nelauziet, nenoņemiet vai atkārtoti neizmantojiet materiālu, kas satur vai var saturēt azbestu.
Sadzīves kanalizācijas cauruļu iekšējam diametram jābūt vismaz 30 cm. Šiem nolūkiem pārsvarā tiek izmantotas azbestcementa caurules, kuras viegli sagriež ar zāģi un, pateicoties paplašinātajai galu formai, viegli savienojamas. Gala vāciņus noblīvē ar paku un pēc savienošanas divas reizes nosmērē ar bitumenu un pārklāj ar bitumena cementu. Azbestcementa caurules (eternīts) savienojumiem, līdzīgi kā ūdens padeves tērauda caurules, tiek izgatavotas ar formas elementiem, dakšām, savienojošiem un citiem elementiem. Caurules garums ir no 0,5-4 m, iekšējais diametrs no 0,05–0,5 m, un diametram proporcionālais sienas biezums ir no 6-13 mm. Savienojuma caurule, kas ved uz galveno savākšanas cauruli, ir novietota 1,2-1,5 m dziļumā, lai izvairītos no aizsalšanas riska. Izdevīgi, ja azbestcementa caurule nav ievietota tieši zemē, bet gan ķieģeļu kanālā, U-veida, kurā pirms caurules ievietošanas tiek iebērtas sausas smiltis.
Kanalizācijas sistēma ir jāmēro atkarībā no paredzamā notekūdeņu daudzuma. Parastie sienas jaucējkrāni notekas1/3litri notekūdeņu sekundē, izlietnes2/3litrs, izlietnes1/6litri, parastās kubli2/3litrs, un WC1-2litrs. Atbilstošie kanalizācijas cauruļu iekšējie diametri ir norādīti norādītajā secībā50,50,40,50un100 mm(skat. att.4labajā pusē). Kanalizācijas tīkla daļas no izejas līdz galvenajai kanalizācijas caurulei pārstāv tā saukto horizontālo tīklu, bet vertikālās daļas - vertikālās līnijas. Horizontālā maģistrāle arī jābūvē ar maigu slīpumu pret vertikālo līniju.
Dažas vertikālas līnijas tiek pagarinātas līdz bēniņu telpai ar ventilācijas caurulēm. Papildus ventilācijai ventilācijas caurules nodrošina arī nepieciešamo gaisa daudzumu tīklā un novērš vakuuma un ūdens aizbāžņu veidošanos, kas novērš noteci.
Zem katras izlietnes jāuzstāda ūdens blīvējums (sifons), lai novērstu nepatīkamas smakas. Sifoni ir izgatavoti no svina, čuguna, eternīta un plastmasas (att.7).
Attēls7
Horizontālo un vertikālo līniju caurules ir izgatavotas no azbestcementa (eternīta), svina, čuguna vai plastmasas. Plastmasas cauruli var izmantot tikai tur, kur nav karstā ūdens, jo plastmasa siltuma ietekmē deformējas. Plastmasas caurules tiek savienotas ar metināšanu vai līmēšanu. Plastmasas cauruļu priekšrocība ir tā, ka pēc karsēšanas tās var labi saliekt.
Nogulsnētāju un attīrītāju vēsturisks apraksts
Sekojošais apraksts nav septiskās sistēmas projekts vai drošas notekūdeņu attīrīšanas pierādījums. Gruntsūdeņu atrašanās vieta, ūdensnecaurlaidība, jauda, izplūde, ventilācija un aizsardzība jānosaka kompetentām iestādēm un pilnvarotiem ekspertiem.
Rajonā, kur vēl nav atrisināta komunālā kanalizācija, daudz sarežģītāk ir atrisināt ģimenes ēku un brīvdienu māju notekūdeņu novadīšanu. Vislabāk ir, lai tā sauktie “tīrie” notekūdeņi (ūdens no izlietnes un vannas) un ūdens no tualetes un izlietnes nonāk īpašās sedimentācijas tvertnēs vai attīrītājos. Tīrais notekūdeņu dzidrinātājs var sastāvēt no divām blakus novietotām akām, kas veidotas no aku gredzeniem. Pirmajā mēs notekūdeņus ievadām salīdzinoši augstu, bet otrā pusē 10 cm zemākai, ievietojam izplūdes cauruli, pa kuru ievadām notekūdeņus otrajā akā. Uz otrās akas, līdzīgi kā pirmajai, 10 cm zemāk izvietojam izplūdes cauruli, pa kuru notecinām dārzā nu jau attīrīto ūdeni, ierīkotas un izurbtas drenāžas caurules. (attēls 8). Notekūdeņu cietās daļiņas nosēžas akās, kuras, ja tās ir piepildītas, var iztukšot, noņemot vāku. Nogulsnes jānovieto vismaz 20 m no dzeramā ūdens akām un pretējā virzienā gruntsūdens plūsmas virzienam (9 att., augšējā daļa). Virtuves notekūdeņus var nokārtot ar vismaz trim dzidrinātājiem.
Attēls 8
Vislabāk ir būvēt atsevišķu tualeti zonā bez sabiedriskās kanalizācijas. Salīdzinoši vienkārši uzbūvēsim no standarta elementiem - riņķiem akām un no standarta vākiem.
Zem zemākā gredzena jāliek māla kārta 15 cm biezumā, kas nelaiž cauri ūdeni. Gredzenu iekšpuse apmesta ar hidroizolācijas javu, un no vietas zem sēdekļa uz jumtu ved ventilācijas caurule. Tualeti var tīrīt no ārpuses caur vāku. Tualete ir jānokrāso no iekšpuses un ārpuses un laiku pa laikam jāapsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli, kas satur DDT (att. 9, apakšējā daļa).
Iepriekšējais apgalvojums par DDT ir vēsturisks un to nedrīkst piemērot.
Attēls 9
Pirms sadzīves ūdensvada un sadzīves kanalizācijas izbūves nepieciešams saņemt atbilstošu būvatļauju no kompetentās iestādes. Šajā gadījumā var iegūt informāciju arī par vietējiem noteikumiem attiecībā uz aku ierīkošanu un būvniecību, dzidrinātājiem utt.